Daugavpilī uzstādīs piemiņas zīmi Polijas karalim Stefanam Batorijam

Latvijas Poļu savienības Daugavpils nodaļa iniciatīvas Daugavpilī, netālu no Cietokšņa, pie 3.maršruta tramvaja galapunkta plānots uzstādīt vides objektu – piemiņas zīmi Polijas karalim Stefanam Batorijam, aģentūru LETA informēja Daugavpils pilsētas pašvaldībā.

Batorijs 1582.gadā Dinaburgai piešķīra Magdeburgas tiesības, kas ļāva pilsētai strauji attīstīties.

Izskatot minēto ieceri Daugavpils pilsētas domes Pilsētbūvniecības un vides komisijā, tā tika atbalstīta, taču tika noraidīta tās autoru izvēlētā vieta pieminekļa uzstādīšanai – pie Cietokšņa Mihaila vārtiem. Komisijas locekļi vides objekta izvietošanai ieteica citu vietu – pie 3.maršruta tramvaja galapunkta. Lai pielāgotu vides objektu jaunajai atrašanās vietai, tajā paredzēts ieviest korekcijas.

Piemiņas zīmes autors ir Daugavpils mākslinieks Romualds Gibovskis. Tajā ar simboliska pulksteņa, zobratu un rādītāju palīdzību būs atspoguļota Dinaburgas vēsture pirms un pēc Magdeburgas tiesību piešķiršanas ar visiem tās vēsturiskajiem nosaukumiem. Vides objekts saturēs arī Batorija bareljefu, faksimila parakstu un skaidrojumu.

Stefans Batorijs (dzimis 1533.gada 27.septembrī, miris 1586.gada 12.decembrī) bija Transilvānijas vaivads no 1571.gada līdz 1576.gadam un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1575.gada līdz savai nāvei 1586.gadā. Valdīja kopā ar savu sievu Annu Jagellonu. Pēc daudzu vēsturnieku domām bija viens no ietekmīgākajiem no ievēlētajiem Žečpospoļitas karaļiem. Latvijas vēsturē pazīstams saistībā ar notikumiem Livonijas kara laikā. Viļņas Universitātes dibinātājs.

Ārpolitiski Batorijs realizēja relatīvi miermīlīgu politiku, tomēr Krievijas caristes ofensīvas dēļ, Žečpospoļitai nācās iesaistīties Livonijas karā, kurā Stefans Batorijs guva izšķirošo pārsvaru pēc Pleskavas aplenkšanas, 1582.gadā noslēdzot Jamas-Zapoļskas mieru. Jau 1581.gadā Polijas karalim bija pakļāvusies un zvērējusi uzticību Rīga, kurai karalis piešķīra privilēģijas un kara turpmākajā gaitā Rīga jau cīnījās Polijas pusē, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.

Batorijs 1582.gadā ieradās tagadējā Latvijas teritorijā, vispirms apmeklējot Kurzemes hercogisti, kur viņam pievienojās hercogs Gothards Ketlers, ar kuru kopā karalis ceļoja uz Polijas pakļautībā nonākušo Rīgu. Rīgā Polijas valdnieks pavadīja gandrīz divus mēnešus.

Read The Rest at Latvijas Avīze Back to news
NB! Comments are published by the readers.
Accept rules.